Egļu Baravikas micēlijs 10g

Nav pieejams Egļu baravika – apraksts un audzēšana Egļu baravika ir liela sēne, kas var sasniegt pat 30 cm diametru. Tās cepurīte ir vairāk vai mazāk tumši brūna, bet apakšpusē atrodas sākumā netīri baltas, vēlāk dzeltenīgas līdz gaiši olīvzaļas poras. Kātiņš ir resns, gaiši pelēcīgs vai viegli brūngans, ar smalku baltu tīklojumu augšdaļā. Sēnes mīkstums ir blīvs un balts, griezumā nemaina krāsu. Egļu baravikas aug gandrīz vienīgi zem eglēm un ir sastopamas no jūnija līdz novembrim. Tās ir visizplatītākā baraviku suga Latvijā un bieži atrodamas arī savvaļā. Šīs sēnes ir ēdamas un ļoti garšīgas – tās var cept bez iepriekšējas novārīšanas, marinēt un kaltēt. Audzēšanas un kopšanas norādījumi: Ap koka stumbru, vainaga perimetrā, izroc 3 bedrītes ar 30–40 cm diametru un 15 cm dziļumu. Attālumam no stumbra jābūt 0,5–5 m (~10 stumbra diametri). Pusi bedrītes piepildi ar skābu dārza augsni vai kūdru, pēc tam izsēj micēliju, sadalot to proporcionāli – aptuveni 1/3 uz katru bedrīti. Tad bedrīti piepildi ar augsni un rūpīgi sajauc micēliju ar substrātu. Uzmanīgi aplaisti sēņu sējumu – katrai bedrītei izmanto apmēram spaini ūdens. Pārklāj sējumu ar skujām, sūnām, zariem un citām dabīgām meža atliekām. Lai veicinātu mikorizas un baraviku ražas veidošanos, var izmantot cukura šķīdumu (10 g cukura uz 10 l ūdens). Ilgstoša sausuma gadījumā sēņu sējumus ieteicams periodiski laistīt. Biotops un ražošana Egļu baravikas aug gan lapu, gan skujkoku mežos, bieži smilšainās un skābās augsnēs. Tās visbiežāk sastopamas grupās, īpaši zem eglēm, starp sūnām vai to tuvumā. Ražas periods ilgst no maija līdz septembrim. Labvēlīgos apstākļos baravikas var sākt ražot jau pirmajā vai otrajā gadā pēc micēlija iesēšanas. Ražošanas periods ir 3–4 gadi, un ražas iespējamība sasniedz 85–87%.