Bērzubekas micēlijs 10g

Bērzubeka – apraksts un audzēšana Bērzubekas cepurīte var būt pelēka, pelēkbrūna vai dzeltenīgi brūna. Sākotnēji tai ir pusapaļa forma, bet vēlāk tā kļūst polsterveida. Cepurītes diametrs var sasniegt 20 cm, tās virsma ir gluda, bet mitrā laikā kļūst lipīga. Sēnes mīkstums sākumā ir stingrs un balts, bet vecākām sēnēm tas kļūst pelēcīgs, ūdeņains un mīksts. Bērzubekai ir patīkams aromāts un garša. Pēc griešanas tās mīkstums nemaina krāsu vai viegli iesārtojas. Audzēšana un kopšana: Koka vainaga perimetrā izroc trīs bedrītes ar 30–40 cm diametru un 15 cm dziļumu. Tām jāatrodas 0,5–5 metru attālumā no stumbra (~10 stumbra diametri). Pusi bedrītes piepildi ar iepriekš sagatavotu skābu dārza augsni vai kūdru, pēc tam vienmērīgi izsēj micēliju, sadalot to uz trim bedrītēm (aptuveni 1/3 uz katru). Tad bedrīti piepildi ar augsni un rūpīgi sajauc micēliju ar substrātu. Saudzīgi aplaisti sēņu sējuma vietu – apmēram viens spainis ūdens uz katru bedrīti. Sējumu pārklāj ar dabīgiem materiāliem, piemēram, skujām, sūnām un zariem. Lai veicinātu micēlija attīstību un paātrinātu beku ražas veidošanos, var izmantot cukura šķīdumu (10 g cukura uz 10 l ūdens). Ilgstoša sausuma gadījumā sēņu sējumus ieteicams regulāri laistīt. Biotops un raža Bekas ir vienas no visgaršīgākajām sēnēm. Dabiskos apstākļos tās aug galvenokārt zem ozoliem, retāk – citu lapu koku tuvumā. Augšanas sezona ilgst no jūnija līdz oktobrim, bet ražas periods ir no jūlija līdz septembrim. Labvēlīgos apstākļos pirmās bērzubekas var sākt ražot jau pirmajā vai otrajā gadā pēc micēlija iesēšanas. Kopējais ražošanas periods ilgst 3–4 gadus, un ražas iespējamība ir aptuveni 85–87%